Ogrē viesojas īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās

Vairāk attēlu galerijā

Ogres rajona pašvaldības zālē šodien ar Rīgas reģiona pašvaldību vadītājiem tikās un par ES fondiem Latvijā 2007. – 2013.gadā stāstīja īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās Normunds Broks. Uz tikšanos bija ieradušies ap 60 Rīgas reģiona – Ogres, Rīgas, Limbažu, Jūrmalas un Tukuma rajona – pašvaldību vadītāji un darbinieki.

Pēc ministra stāstījuma savu viedokli par ES struktūrfondu apguvi izklāstīja un  jautājumus uzdeva pašvaldību vadītāji. Izskanēja arī kritika, piemēram, kādas pašvaldības pārstāvis jautāja, vai var cerēt uz nevajadzīgu izziņu pieprasīšanu, jo ļoti daudz laika pašvaldību darbinieki nostrādā „pa tukšo” . Viņu projekti tiek noraidīti un nolikti plauktā.   Savukārt citas pašvaldības vadītājs norādīja, ka tehniskais projekts derīgs divus gadus. Ja netiek saņemts finansējums, nauda vējā, un tā var izmest ļoti daudz naudas. Tā domā arī Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks un Siguldas pašvaldības vadītājs Tālis Puķītis. Viņš sacīja, ka ministrs aicina rakstīt projektus un apgūt Eiropas naudu, taču ne visi projekti tiek atbalstīti, ļoti daudzi saņem noraidījumu, līdz ar to ir izšķiests laiks un nauda. Viņa vadītajā pašvaldībā projektu sagatavošanā izlietoti 300 000 latu, taču projekti stāv uz galda neīstenoti. T.Puķītis sacīja, ka pašvaldības sacenšas projektu rakstīšanā, taču lietderīgāk būtu, ja vispirms politiķi nolemtu, kurā pašvaldībā kuru projektu atbalstīt. T.Puķītis uzsvēra, ka ierēdnīši tikko no augstskolas sola nolemj, kuru projektu atbalstīt un kuru – ne, lai gan pagastveči ar sirmām galvām vislabāk zina, kas vajadzīgs.

Pūres pagasta priekšsēdētājs Aivars Volfs minēja kādu absurdu – izstrādāts pamatskolas renovācijas projekts energoefektivitātes uzlabošanai par 420 000 latu, un tā izskatīšanas laikā, kas ilga gadu, no Ekonomikas ministrijas piedāvāti 40 000 latu skolas remontam. „Kurš no jums gan atteiktos no naudas?” jautāja A.Volfs. Protams, pašvaldība naudu saņēmusi, taču  šī iemesla dēļ renovācijas projekts ticis noraidīts, jo tādi esot noteikumi – projekta izskatīšanas laikā nedrīkstot pieprasīt citu finansējumu. „Tika novērtēts, ka mēs par 40 000 latu esam sasnieguši vajadzīgo mērķi, kam gan mums vēl vajadzīgi 420 000 latu?!” sacīja A.Volfs.

Suntažu pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Petrovičs norādīja, ka, iesniedzot atskaites,  dažkārt nomainījušies darbinieki, un jaunais darbinieks tās liek pārstrādāt. Kad viss gatavs, uzrodas atkal iepriekšējais darbinieks un izrādās, ka iepriekšējā atskaite tomēr bijusi pareiza.

Pašvaldību vadītāji nav apmierināti arī ar ilgo gaidīšanu uz Eiropas naudu, lai gan projekts ir īstenots. Kādas pašvaldības vadītājs atzina, ka kopš projekta īstenošanas jau pagājis apmēram gads, taču Eiropas naudas kā nav, tā nav.

N.Broks atzina, ka pastāv daudzas problēmas, bet viņš ar saviem darbiniekiem centīsies tās risināt.

Rīgas plānošanas reģiona ES Sociālā fonda informācijas centra vadītāja Dace Grīnberga
pašvaldībām piedāvāja centra konsultācijas ES struktūrfondu apguvē. Centrs atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 24., 511.kabinetā. Šādi centri pavisam ir pieci: katrā reģionā – savs: Rīgas reģionam – Rīgā, Vidzemes reģionam – Alūksnē, Zemgales reģionam – Jelgavā, Latgales reģionam – Daugavpilī un Kurzemes reģionam – Saldū.